dans le dictionnaire PONS
aemulor <aemulārī> (aemulus)
1.
2.
-
- eifersüchtig, neidisch sein (m. Dat; selten: cum alqo; inter se)
| aemulor |
|---|
| aemulāris |
| aemulātur |
| aemulāmur |
| aemulāminī |
| aemulantur |
| aemuler |
|---|
| aemulēris |
| aemulētur |
| aemulēmur |
| aemulēminī |
| aemulentur |
| aemulābar |
|---|
| aemulābāris |
| aemulābātur |
| aemulābāmur |
| aemulābāminī |
| aemulābantur |
| aemulārer |
|---|
| aemulārēris |
| aemulārētur |
| aemulārēmur |
| aemulārēminī |
| aemulārentur |
