dans le dictionnaire PONS
cōnātum <ī> nt, cōnātus <ūs> m (conor)
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | cōnātum | cōnāta |
| Génitif | cōnātī | cōnātōrum |
| Datif | cōnātō | cōnātīs |
| Accusatif | cōnātum | cōnāta |
| Ablatif | cōnātō | cōnātīs |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.