dans le dictionnaire PONS
dīgnō <dīgnāre> (dignus)
- digno
-
| dīgnō |
|---|
| dīgnās |
| dīgnat |
| dīgnāmus |
| dīgnātis |
| dīgnant |
| dīgnem |
|---|
| dīgnēs |
| dīgnet |
| dīgnēmus |
| dīgnētis |
| dīgnent |
| dīgnābam |
|---|
| dīgnābās |
| dīgnābat |
| dīgnābāmus |
| dīgnābātis |
| dīgnābant |
| dīgnārem |
|---|
| dīgnārēs |
| dīgnāret |
| dīgnārēmus |
| dīgnārētis |
| dīgnārent |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.