dans le dictionnaire PONS
ēducātor <ōris> m (educo¹)
- educator
-
- educator nachkl.
- Hauslehrer (eines Prinzen)
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | ēducātor | ēducātorēs |
| Génitif | ēducātōris | ēducātorum |
| Datif | ēducātorī | ēducātoribus |
| Accusatif | ēducātorem | ēducātorēs |
| Ablatif | ēducātore | ēducātoribus |