dans le dictionnaire PONS
ef-flīctō <flīctāre>
Intens. v. effligo Plaut.
- efflicto
-
Voir aussi
ef-flīgō <flīgere, flīxī, flīctum>
| efflīctō |
|---|
| efflīctās |
| efflīctat |
| efflīctāmus |
| efflīctātis |
| efflīctant |
| efflīctem |
|---|
| efflīctēs |
| efflīctet |
| efflīctēmus |
| efflīctētis |
| efflīctent |
| efflīctābam |
|---|
| efflīctābās |
| efflīctābat |
| efflīctābāmus |
| efflīctābātis |
| efflīctābant |
| efflīctārem |
|---|
| efflīctārēs |
| efflīctāret |
| efflīctārēmus |
| efflīctārētis |
| efflīctārent |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.