dans le dictionnaire PONS
lustror <lustrārī> (lustrum¹) Plaut.
- lustror
-
| lustror |
|---|
| lustrāris |
| lustrātur |
| lustrāmur |
| lustrāminī |
| lustrantur |
| lustrer |
|---|
| lustrēris |
| lustrētur |
| lustrēmur |
| lustrēminī |
| lustrentur |
| lustrābar |
|---|
| lustrābāris |
| lustrābātur |
| lustrābāmur |
| lustrābāminī |
| lustrābantur |
| lustrārer |
|---|
| lustrārēris |
| lustrārētur |
| lustrārēmur |
| lustrārēminī |
| lustrārentur |
