dans le dictionnaire PONS
trāns-igō <igere, ēgī, āctum> (ago)
| trānsigō |
|---|
| trānsigis |
| trānsigit |
| trānsigimus |
| trānsigitis |
| trānsigunt |
| trānsigam |
|---|
| trānsigās |
| trānsigat |
| trānsigāmus |
| trānsigātis |
| trānsigant |
| trānsigebam |
|---|
| trānsigebās |
| trānsigebat |
| trānsigebāmus |
| trānsigebātis |
| trānsigebant |
| trānsigerem |
|---|
| trānsigerēs |
| trānsigeret |
| trānsigerēmus |
| trānsigerētis |
| trānsigerent |
Exemples tirés du dictionnaire PONS (vérifiés par l'équipe de rédaction)
- transigo (Geschäfte)