dans le dictionnaire PONS
marītō <marītāre> (maritus)
1. nachkl.
- marito
-
| marītō |
|---|
| marītās |
| marītat |
| marītāmus |
| marītātis |
| marītant |
| marītem |
|---|
| marītēs |
| marītet |
| marītēmus |
| marītētis |
| marītent |
| marītābam |
|---|
| marītābās |
| marītābat |
| marītābāmus |
| marītābātis |
| marītābant |
| marītārem |
|---|
| marītārēs |
| marītāret |
| marītārēmus |
| marītārētis |
| marītārent |