dans le dictionnaire PONS
ōrātor <ōris> m (oro)
1. (kunstmäßiger)
- orator
-
3. Plaut.
- orator
-
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | ōrātor | ōrātorēs |
| Génitif | ōrātōris | ōrātorum |
| Datif | ōrātorī | ōrātoribus |
| Accusatif | ōrātorem | ōrātorēs |
| Ablatif | ōrātore | ōrātoribus |