dans le dictionnaire PONS
partiō1 <partīre> altl.
→ partior
Voir aussi
partior <partīrī, partītus sum> (pars)
4.
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | partiō | partiōnēs |
| Génitif | partiōnis | partiōnum |
| Datif | partiōnī | partiōnibus |
| Accusatif | partiōnem | partiōnēs |
| Ablatif | partiōne | partiōnibus |
| partīō |
|---|
| partīs |
| partīt |
| partīmus |
| partītis |
| partīunt |
| partīam |
|---|
| partīās |
| partīat |
| partīāmus |
| partīātis |
| partīant |
| partīebam |
|---|
| partīebās |
| partīebat |
| partīebāmus |
| partīebātis |
| partīebant |
| partīrem |
|---|
| partīrēs |
| partīret |
| partīrēmus |
| partīrētis |
| partīrent |