dans le dictionnaire PONS
salūbritās <tātis> f (salubris)
1.
- salubritas
- Heilsamkeit, Heilkraft [ regionis; urbis; caeli; nemorum; aquarum; übtr Atticae dictionis kräftigende Wirkung ]
2. nachkl.
- salubritas
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | salūbritās | salūbritātēs |
| Genitive | salūbritātis | salūbritātum |
| Dative | salūbritātī | salūbritātibus |
| Accusative | salūbritātem | salūbritātēs |
| Ablative | salūbritāte | salūbritātibus |
