dans le dictionnaire PONS
salūbritās <tātis> f (salubris)
1.
- salubritas
- Heilsamkeit, Heilkraft [ regionis; urbis; caeli; nemorum; aquarum; übtr Atticae dictionis kräftigende Wirkung ]
2. nachkl.
- salubritas
-
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | salūbritās | salūbritātēs |
| Génitif | salūbritātis | salūbritātum |
| Datif | salūbritātī | salūbritātibus |
| Accusatif | salūbritātem | salūbritātēs |
| Ablatif | salūbritāte | salūbritātibus |