dans le dictionnaire PONS
assīgnātiō <ōnis> f (assigno)
1.
2. meist Pl meton.
as-sīgnō <sīgnāre>
1.
-
- zuweisen, zuteilen [ ordinem eine Zenturionenstelle ], bes. Ländereien an Kolonisten [ loca; agros colonis ]
2.
3.
4. nachkl.
assimilātiō
→ assimulatio
Voir aussi
assimulātiō <ōnis> f (assimulo) nachkl.
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | assīgnātiō | assīgnātiōnēs |
| Génitif | assīgnātiōnis | assīgnātiōnum |
| Datif | assīgnātiōnī | assīgnātiōnibus |
| Accusatif | assīgnātiōnem | assīgnātiōnēs |
| Ablatif | assīgnātiōne | assīgnātiōnibus |
| assīgnō |
|---|
| assīgnās |
| assīgnat |
| assīgnāmus |
| assīgnātis |
| assīgnant |
| assīgnem |
|---|
| assīgnēs |
| assīgnet |
| assīgnēmus |
| assīgnētis |
| assīgnent |
| assīgnābam |
|---|
| assīgnābās |
| assīgnābat |
| assīgnābāmus |
| assīgnābātis |
| assīgnābant |
| assīgnārem |
|---|
| assīgnārēs |
| assīgnāret |
| assīgnārēmus |
| assīgnārētis |
| assīgnārent |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.
Parcourir le dictionnaire
- asseveranter
- asseveratio
- assevero
- assevi
- assicco
- assīgnandō
- assignatio
- assigno
- assilio
- assimilatio
- assimilis