dans le dictionnaire PONS
I. sībilō <sībilāre> (sibilus¹) VERB intr poet; nachkl.
- sibilo
-
II. sībilō <sībilāre> (sibilus¹) VERB trans
- sibilo
- jmd. auszischen, auspfeifen
| sībilō |
|---|
| sībilās |
| sībilat |
| sībilāmus |
| sībilātis |
| sībilant |
| sībilem |
|---|
| sībilēs |
| sībilet |
| sībilēmus |
| sībilētis |
| sībilent |
| sībilābam |
|---|
| sībilābās |
| sībilābat |
| sībilābāmus |
| sībilābātis |
| sībilābant |
| sībilārem |
|---|
| sībilārēs |
| sībilāret |
| sībilārēmus |
| sībilārētis |
| sībilārent |