dans le dictionnaire PONS
obsequio [oβˈsekjo] SUBST m
obsequiar [oβseˈkjar] VERBE trans
1. obsequiar:
2. obsequiar (con regalos):
| yo | obsequio | |
|---|---|---|
| tú | obsequias | |
| él/ella/usted | obsequia | |
| nosotros/nosotras | obsequiamos | |
| vosotros/vosotras | obsequiáis | |
| ellos/ellas/ustedes | obsequian |
| yo | obsequiaba | |
|---|---|---|
| tú | obsequiabas | |
| él/ella/usted | obsequiaba | |
| nosotros/nosotras | obsequiábamos | |
| vosotros/vosotras | obsequiabais | |
| ellos/ellas/ustedes | obsequiaban |
| yo | obsequié | |
|---|---|---|
| tú | obsequiaste | |
| él/ella/usted | obsequió | |
| nosotros/nosotras | obsequiamos | |
| vosotros/vosotras | obsequiasteis | |
| ellos/ellas/ustedes | obsequiaron |
| yo | obsequiaré | |
|---|---|---|
| tú | obsequiarás | |
| él/ella/usted | obsequiará | |
| nosotros/nosotras | obsequiaremos | |
| vosotros/vosotras | obsequiaréis | |
| ellos/ellas/ustedes | obsequiarán |